Onkologs Dr. Kristaps Eglītis uzsver, ka sievietes, rūpējoties par ģimeni, bieži vien atstāj novārtā savu veselību, kā rezultātā pie ārsta nonāk novēloti. Ārsts skaidro, kāpēc krūts vēzis skar arvien jaunākas sievietes un kādi mūsdienu riska faktori, tostarp mikroplastika, ietekmē šo tendenci.
Krūts vēža skrīnings un jaunākas pacientes
Lai gan Latvijā valsts apmaksāts mamogrāfijas skrīnings sākas no 50 gadu vecuma (reizi divos gados), Dr. Eglīša prakses pieredze liecina par satraucošu tendenci: krūts vēzis arvien biežāk tiek atklāts sievietēm, kas jaunākas par 50 gadiem.
Ārsts brīdina, ka jaunām sievietēm šī slimība mēdz būt agresīvāka un izplatās straujāk. Tādēļ savlaicīga diagnostika ir vitāli svarīga.
Dzīvesveida un vides riska faktori
Krūts vēža saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu jaunāku sieviešu vidū Dr. Eglītis skaidro ar dažādu riska faktoru kombināciju:
- Dzīvesveida faktori: Smēķēšana, alkohola lietošana, neveselīgs uzturs, mazkustīgums.
- Reproduktīvie un hormonālie faktori: Vēlas pirmās dzemdības un hormonu aizstājterapijas lietošana.
- Mikroplastikas ietekme: Kā pieaugošu vides problēmu ārsts izceļ mikroplastiku, kas nonāk organismā caur gaisu, īpaši pilsētās ar intensīvu satiksmi.
Kā mikroplastika veicina vēža riska pieaugumu
Dr. Eglītis skaidro, ka mikroplastika, kas agrāk tika uzskatīta par mazāk bīstamu, jo nespēj pārvarēt organisma aizsargbarjeras, tagad ir pierādīta pat autopsijas materiālos orgānos (piemēram, smadzenēs).
Mikroplastikas draudi slēpjas tajā, ka šie svešķermeņi ir neorganiskas vielas, kuras organisms nespēj sašķelt. Tie uzkrājas audos un izraisa ilgstošu, hronisku iekaisumu. Šis pastāvīgais iekaisuma process var pastiprināt un veicināt jebkāda vēža attīstību.
Agrīna pārbaude
Ārsts atgādina vīriešiem: ir svarīgi parādīt rūpes par savām sievietēm ne tikai vārdos.
Dr. Eglītis mudina uzdāvināt mamogrāfijas izmeklējumu jau no 40 gadu vecuma, negaidot valsts skrīninga uzaicinājumu. Tā ir iespēja veicināt agrīnu diagnostiku un pasargāt sievietes veselību.